Tātārstān Respublikasy bāshqalāsy Qazān sha'ha're Rossia'neng iqtisadi, ma'da'ni ha'm fa'nni u'za'ge bulyp torā. Ānyng ma'jdāny - 425,3 kv.km., bireda' 1110,0 meng keshe ja'shi, sha'ha'reda' 101 milla't wa'kile bār. Qazān Idel jylghasynyng sul jaq jaryndā, Qazānsu jylghasynyng ike jaq jarynā suzylyp urnāshqan. 2005 jyldā Qazān sha'ha're u'zeneng mengjyllyghyn bilgela'p u'tte.

 Sha'ha'rebezneng bāj tārikhy Qazān tātārlārynyng boryngy sivilizatsia'se ha'm ālārnyng dā bābālāry - Idel bue Bolgārlāry ja'sha'ga'n chorgā kilep totāshā. Qazān sha'ha're Evropā bela'n Āzija chikla'shka'n uryndā urnāshyp, bu'gen da' Ko'nbātysh bela'n Ko'nchygyshny berga' totāshtyrā ha'm bu ike bo'jek ma'da'nia'tnyng traditsija'la'ren u'zenda' sāklāp kila'. Qazān u'zeneng khikma'tle Kremle, ma'chete, chirka've ha'm bāj kitāpkhāna'se bela'n Idel jylghasy bujynchā oeshtyrylgān turistik mārshrutlārnyng unikal' ista'lekle uryny bulyp sānālā ha'm ul bo'tendo'nja mirāsy sha'ha'rla're isemlegena' kertelep, JUNESKO tārāfynnān diplom ha'm medal' bela'n bu'la'kla'nde. Qazān teātrlār, muzejlār ha'm bāj kitāpkhāna'la'r sha'ha're. Bireda' khālyqarā muzyka festival'la're u'tka'rela'. Sha'ha'rda' eshlekle pārtnerlyk mo'na'sa'ba'tla're da' shāktyj u'ska'n. Qazān sha'ha're u'zeneng bāj fa'nni potensiāly ha'm āldyngy tekhnologija'la're bela'n da' bāshqa sha'ha'rla'rda'n ājyrylyp torā.

2004 jyldā Qazān sha'ha're Rossia'neng ing jakhshy sha'ha're dip tābyldy ha'm "Rossia'neng milli olimpy" bo'tenrossia' ictimāgyj premija'se lāureāty buldy.

2004 jyl cirle u'zidāra' sistemāsyn u'zga'rtep qorudā a'ha'mija'tle etāp buldy. Qazān sha'ha're munisipāl berla'shma' da'ra'ca'sen āldy ha'm sha'ha'r tira'se wa'qa'la'tjyna' ija buldy. Qazān sha'ha'reneng to'p zakony - Ustawy ha'm ra'smi simvollāry: gerby ha'm flāgy qabul itelde.

TR Prezidentynyng 14.12.2004 šUP-768 Ukazy bela'n 2005 jyl Tātārstān Respublikasyndā Qazānnyng 1000 jyllygy jyly dip iglān itelde.

Sa'na'gha't sha'ha're
Sha'ha'rda' Rossia' aviatsia sa'na'gha'teneng ike giganty: vertoletlār (ĢKVZģ ĀĀC) ha'm sāmoletlār chygāru (ĢKMPOģ ĀĀC, Gorbunov is. KĀPO) predpria'tiela're eshla'p kila'. Qazān khālqy o'chen songgy jyllārdāgy a'ha'mija'tle vāqyjgā bulyp, hichshiksez TU-214 sāmoletynyng seria'la'p cyjylā bāshlawy ha'm do'njanyng 50 ga' jaqyn ilena' sātylyp, yshānychly buluyndā shik qaldyrmāgān MI-8 ha'm MI-17 vertoletlāryn citeshteru' torā. Jugāry ha'm tu'ba'n bāsymly polietilen, polietilen torbālār, sintetik suytqych mātda'la'r, fenol, āseton, neft chygārudā ha'm tābigyj gaz kipteru'da' qullānylā torgan khimik reāgentlār chygārgān “Kazanorgsintez” ĀĀC, ilda'ge ing zur khimik predpria'tia'la'rneng berse bulyp sānālā. Jangā meditsinā cihāzlāryn citeshteru'ne o'jra'nu' bujynchā nemes pārtnerlāry bela'n berga' meditsinā (ĢKMIZģ ĀĀC) ha'm optikā cihāzlāry (ĢKOMZģ ĀĀC) predpria'tia'la're, Itālija cihāzlārynnān fājdālānyp, sintetik jugych mātda'la'r chygārudā ĢNa'fisģ ĀĀCda' shāktyj ungyshqa ireshte. ĢBulochno-konditerskij kombinatģ ĀĀCda', ĢKazanzernoproduktģ ĀĀC ha'm ĢEdel'vejs-Mģ CChSh kebek predpria'tia'la'r da' citeshteru'da' kha'zer zāmānchā tekhnologija'la'r qullānā.

Promyjshlennost' predpria'tia'la're tārāfynnān 2004 jyldā 58,7 mlrd. sumlyk produksija citeshterelga'n (2003 jylgha qarātā bu'genge ba'ja'da' 114,3%). Citeshteru' ku'la'mene bujynchā "Kazanorgsintez" ĀĀC, "KVZ" ĀĀC, "KMPO" ĀĀC, "Pivovārennoe obedinenie "Krāsnyj vostok"-Solodovpivo" ĀĀC, "Na'fis-kosmetiks" ĀĀC, FGUP "S.P.Gorbunov isemenda'ge KĀPO", TES-3 kebek oeshmālār āldyngy urynnārdā torā.

Khālyqarā khezma'tta'shlek
To'ba'qarā ha'm khālyqarā khezma'tta'shlekne u'steru' sha'ha'rebezda'ge āldyngy juna'leshla'rneng berse bulyp torā. Uzgān jyl na'tica'la're bujynchā, Tātārstān Respublikasy iqtisady ko'nna're Qakhākhstānnyng Āstānā sha'ha'renda' u'tka'relde. A'lege chārā qysālāryndā Qazān ha'm Āstānā sha'ha'rla're ārāsyndā tugānlāshu ha'm pārtnerlyk mo'na'sa'ba'tla're khāqyndā memārāndum qabul itelde.

2004 jylnyng aprel' ājyndā Qazāndā “Berla'shka'n sha'ha'rla'r ha'm cirle khākimijat” Bo'tendo'nja Oeshmāsynyng Rossia' ha'm BDB illa're bujynchā to'ba'k bu'legeneng oeshtyru sessija'se u'tka'relde. Ko'n ta'rtibenda' “Berla'shka'n sha'ha'rla'r ha'm cirle khākimijat” Bo'tendo'nja Oeshmāsynyng Evropā Āzija bu'lekcha'sen buldyru turyndā kileshu' qabul itelde. To'ba'k bu'lekcha'sen buldyru bujynchā Ustāv ha'm Oeshtyru dogovory rāslāndy. To'ba'k bu'lekcha'seneng shtāb-kvārtiry kila'se o'ch jyldā Qazān sha'ha'renda' bulāchāk.

Sessija eshenda' RF Munisipāl berla'shma'la'r kongressy, “Tugānlāshqan sha'ha'rla'r” Khālyqarā Āssosiāsija'se, Zur sha'ha'rla'r ha'm Bāshqalālār Khālyqarā Āssāmbleja'se, Poljar tu'ga'ra'geneng ārjagyndāgy ha'm jyrāk To'n'jaqtāgy sha'ha'rla'r berlege kebek khālyqarā oeshmālār qatnāshty.

Trānsport

Pāssāzhirlārgā Qazāndā 153 sha'ha'r āvtobusy mārshruty khezma't ku'rsa'ta', shulārnyng 44 sosiāl a'ha'mija'tle, 29 munisipāl predpria'tia'la'rneng kommersijale mārshruty, 80 sha'khsi eshma'ka'rla'rneng kommersijale mārshrutlāry.

Bu'genge ko'nne kha'ra'ka'tta'ge sostavlārny sāklāu, ta'u'lek bue tekhnik ha'm medik qontrol' u'tka'ru', 1 nche tekhnik qarāu o'chen sha'ha'rda' 21 predpria'tie bāzāsy bār. Pāssāzhirlārgā khezma't ku'rsa'tka'n sha'khsila'rne berla'shteru' māksātyndā Qazāndā kommersija bulmāgān āvtotrānsport oeshmālāry barlyqqa kila'.

Dispetcher idāra'seneng effektiv sistemāsyn ha'm qontrolen oeshtyru māksātyndā Qazān sha'ha'renda' ĀSU-T projekty gha'ma'lga' āshyrylā. Qazān sha'ha're mārshrutlāryndā jo'ru'che bārlyk āvtobuslārny dā ĀSK-T sistemāsynā ku'cheru'ne ta'emin itu' o'chen sistemā jadra'sen buldyru plānlāshtyrylā.

Sha'khsi eshma'ka'rla'rneng trānsport sredstvolārynā sputnik nāvigāsija cājlānmālārynnān torgan bort komplekslāryn urnāshtyru bujynchā esh bāshlāndy. Bu'genge ko'nne 74 sha'khsi eshma'ka'r 376 āvtobusqa mondyj cājlānmālārny urnāshtyru ha'm ālārny tekhnik jaqtān qarāp toru turyndā kileshu' to'zede. 26 āvtomāshinādā bu qomplektlār urnāshtyryldy. 2005 jylny metropolitennyng berenche linia'sen fājdālānugā tāpshyru plānlāshtyrylā.

Elemta' chārālāry

Khālykny telefon elemta'se bela'n ta'emin itu' 33,83% ta'shkil ita'. Provodly telefon elemta'se bela'n ĢQazān GTSģ ĀĀC, ĢIntelSetģ ĀĀC, ĢTelesetģ CChC, ha'm ĢTNPKOģ ĀĀC kebek 4 operātor, ka'ra'zle telefon elemta'se bela'n “Tātinqom-T” ĀĀC, “MTS” ĀĀC, “MetroTelQazān” JaĀC, “Stels” JaĀC, “Vympelqom-Region”-Bilājn-GSM ĀĀC, “Megāfon” ĀĀC, “Smārts-Qazān- GSM” ĀĀC, GP ha'm “Mobilnāja gosudārstvennāja svjaz” kebek 8 operātor ha'm 1 operātor “Tāksofon” CChC ta'emin ita'.

Bu'genge ko'nne Qazāndā Interāntenā Qazān, Tātinqom Bit, RCA, Dātt-Lājn, Link, Kontinental', Star-Page, Edināja pejdzhingovāja, Mobil Teleqom Bulgār, Voskhod-pejdzhing, ha'm FTS-pejdzhing kebek 11 pejdzhing elemta'se operātory terka'lga'n.

Qazān sha'ha're khālqyn pochtā elemta'se khezma'te bela'n ta'emin itu' o'chen 31 telegraf ha'm 81 pochtā elemta' bu'lege khezma't ku'rsa'ta'. Pochtā elemta' bu'lekla're qullānuchylār o'chen ungājly bulsyn o'chen ākchā bera'mlekla'ren elektron ku'cheru', āviābiletlār sātu ha'm Āk Bārs banktā schet āchu mo'mkinlege kebek o'sta'ma' khezma'tla'r ku'rsa'ta'.

Ārkhitekturā ha'm sha'ha'r to'zeleshe
“Qazān sha'ha'reneng tārikhi u'za'gen sāklāu ha'm u'steru'” Federal' māksātchān programmā nigezenda', sha'ha'rda' 90 unikal' kompleks, sha'ha'r to'zu' ha'm ārkhitekturā ha'jka'lla're restavratsia'la'na'cha'k. Qazāndā ārkhitekturā-khudozhestvo kha'zina'se bulyp sānālgān 1352 bināny sāklāp qalu ha'm to'zekla'nderu' qarālgān. Monnān tysh, sha'ha'rebezda' tārikhi-ma'da'ni tyjulyklār to'zela'cha'k.

Qullānuchylār khezma'te
Sa'u'da' ha'm khezma't ku'rsa'tu' sha'ha'rebez iqtisadynyng ing tiz u'ska'n tārmāgy. Qazāndā 4219 stāsionār chelta'rda'ge qullānuchylār khezma'te bāzāry predpria'tia'se eshla'p kila', shulārnyng 2272 vāklāp sātu, 1098 ca'ma'gha'tchelek tuklānu predpria'tia'la're (623 – āchyk chelta'rda'ge predpria'tie), 813 ko'nku'resh khezma't ku'rsa'tu' predpria'tia'se ha'm 36 bāzār.

2004 jyldā tu'ba'nda'ge qullānuchylār bāzāry predpria'tia'la're āchyldy: Qazān sha'ha'renda' sa'u'da' itu' predpria'tia'la're: M.Video, SITI-sentr-2, “Juzhnyj”, “Murāvejnik” U'za'k sa'u'da' itu' jorty, XL ha'm “Qarāvān” sa'u'da' kvārtāllāry, GUM-2, “Ba'khetle”, “Mosqovskij” univermāgy, “Tātār qulinārija'se jorty” ha'm “Sytyj pāpā” restorān komplekslāry, U'za'k bāzār. Bu'genge ko'nne “DOMO”, “Eldorādo”, “Edel'vejs”, “ĀGĀVĀ”, “Ba'khetle”, “Rāmstor” firmālāry sa'u'da' chelta'rla'ren kinga'jta'. Ma'ska'u'da'n ha'm Sānkt-Peterburgtān song Rossia'da' o'chenche bulyp Qazān sha'ha'renda' ĢIKEĀģ kibete āchyldy. Ānyng ma'jdāny 23500 kv.m.

Ma'jdāny 14000 kv.m. bulgān “METRO Kesh end Kerri” ku'p funksijale ku'pla'p sātu kompleksynyng āchyluy, predpria'tia'la'rne king tovār āssortimenty bela'n ta'emin ita' ālyrlyk u'ska'n infrāstrukturāsy bulgān, sivilizāsion ku'pla'p sātu buynyn oeshtyrudā Qazān sha'ha'reneng ha'm Tātārstān Respublikasynyng perspektiv juna'leshe buldy.

Bu'genge ko'nne qullānuchylār bāzāry predpria'tia'la'ren 2005 jyldā u'ta'cha'k jubilej chārālārgā kha'zerla'u' bujynchā eshla'r bāshlāndy. 100 da'n ārtyk ca'ma'gha'tchelek tuklānu predpria'tia'se mākhsus oeshtyrylgān konkurs na'tica'la're bujynchā jubilej tāntānālārgā kilga'n qunāklārny qabul ita'rga' khoquk āldy.

Ma'gha'rif
Bu'genge fa'nni Qazān ul jugāry uqu jortlāry plejadāsyn ta'shkil ita'. Sha'ha'rebezneng belem kartāsyndā 625 uchrezhdenie, shul isa'pta'n 291 ma'kta'pka'cha' belem biru' uchrezhdenija'se, 186 ghomum belem biru' ma'kta'be, mo'mkinlekla're chikla'nga'n bālālār o'chen 10 mākhsuslāshqan ma'kta'p ha'm internāt, da'wla'tneke bulmāgān 4 ma'kta'p, 10 ma'kta'pārā uqu kombinaty, 95 o'sta'ma' belem biru' uchrezhdenija'se, 29 fa'nni-ho'na'ri belem biru' uchrezhdenija'se bār.

Qazān sha'ha're ma'gha'rif strukturāsyn ha'm echta'legen qamilla'shteru' bujynchā king māsshtābly bo'tenrossia' eksperimentynā qushyldy. Ānyng māksāty du'rtjyllyq bāshlāngych belem biru' shārtlāryndā jangārtylgān ma'gha'rifne āprobāsija'la'u', berenche syjnyftā bilge qujmyjchā uqytu shārtlāryndā, uqudā ireshka'n ungyshlārny ba'ja'la'u' sistemāsyn oeshtyru.

Ma'kta'p uquchylārynyng 53,3% uqygān jangā tiptāgy ma'kta'pla'rga' ājyrym uryn birela'. Predmetlārny tira'nten o'jra'nu' 25 predmet bujynchā oeshtyrylgān.

Jugāry uqu jortlāry bela'n berlekta' eshla'u' ha'm innovāsion eshcha'nlek na'tica'se itep ma'kta'p olimpiādālāry na'tica'la'reneng u'seshen ātārgā bulā. 2004 jyldā Bo'tenrossia' olimpiādālāryndā qatnāshqan uquchylārybyz u'z belemna'reneng qoqurentlyqqa sa'la'tle buluyn isbātlāp, 24 sha'khsi prizly uryn jawlādy.

ĢQazān sha'ha'renda' ja'sha'u'che khālyklārnyng tella'ren sāklāp qalu, o'jra'nu' ha'm ālgā tābā u'steru' Programmāsyģ nigezenda' sha'ha'r khālyqynyng tugān telda' belem ālu mo'mkinlege ma'gha'rif o'lka'senda'ge a'ha'mija'tle u'zencha'lekla'rneng berse bulyp torā. 

Milla'tla'r duslygy
Ko'nchygysh ha'm Ko'nbātysh u'zencha'lekla'ren u'zenda' jarāshtyrgān Qazān sha'ha're ku'p kena' khālyklār ha'm milla'tla'r o'chen tormysh itu' uryny dā bulyp torā. Qazān ha'm sha'ha'r tira'senda' 110 so'jla'm telen isheterga' mo'mkin. Dinna'r ārāsyndāgy mo'na'sa'ba'tla'r, zakon āldyndā bārlyk dinna'rneng tigez buluyn ha'm grazhdannārnyng tela'sa' qajsy dinne qabul ita' ālu mo'mkinlegen ku'z āldyndā totqan, nāmus irege prinsipynā tury kiterep to'zela'.

Sha'ha'rebezda' 158 dini ca'mghia't ha'm oeshmā bār. Nigezda' ālār Qazān sha'ha're o'chen traditsion bulgān islām dine oeshmālāry - 69 ha'm prāvoslāvija dine oeshmālāry – 50. Bu oeshmālār bela'n berga' sha'ha'rda' iudej, katolik, ljuterān, protestānt ha'm bāshqa din ca'mghia'tla'ren da' ku'rerga' mo'mkin.

Qazāndā 4 jugāry dini belem biru' jorty bār. Bolār – Qazān dukhovnāja seminārija'se, Rossia' Islām universitety, ĢMo'kha'mma'dia'ģ jugāry mo'selmān ma'dra'sa'se ha'm Islāmny qabul itu'ga' 1000 jyl ismenda'ge jugāry mo'selmān ma'dra'sa'se. Jaksha'mbe ma'kta'pla're eshla'p kila'.

Qazān sha'ha're administratsia'se Bāshlygy K.Sh.Iskhāqovnyng turydyn-tury qatnāshy bela'n ilebezga' Vātiqannān Qazānnyng Izge Ānā iqonāsyn kire qajtāru bujynchā gha'ja't zur esh bāshqaryldy. 2004 jyldā Ma'ska'u' Kreml'eneng Uspensk soboryndā a'lege iqonāny Rus Prāvoslāvija Chirka'vena' tāpshyru tāntānāsy uzdy.

Qazān ja'shla're
Ja'shla'r problemālāryn chishu', Qazān sha'ha'renda'ge sosiāl sa'ja'sa'tneng āldyngy juna'leshe bulyp sānālā. Bu bik mo'him, cho'nki 30 ja'shka' qada'r bulgān ja'shla'r ha'm bālālār sāny sha'ha'rda' 436 mengna'n ārtyk. Bu bārlyk sha'ha'r khālqynyng 40% diga'n su'z.

Sha'ha'r khākimijate sa'la'tle ja'shla'rne ezla'u' ha'm ālārgā bulyshlyk itu' formālāryn sāklāp qalugā zur ightibar bira'. ĢQazān sha'ha'renda' ma'gha'rif u'sesheģ programmāsynā tury kiterep ĢQazān jugāry uqu jortlāry ja'shla're tārāfynnān sha'ha'rebezneng āktuāl problemālāryn chishu'ģ isemle studentlār ha'm āspirāntlār ārāsyndā jyl sājyn sha'ha'r fa'nni-gha'ma'li konferentsia' u'tka'rela'.

Qazān sha'ha're administratsia'se Bāshlygy K.Sh.Iskhāqovnyng isemle stipendia'sen ālu o'chen ta'qdim itelga'n eshla'r sha'ha'r khucālygy ha'm sha'ha'rebezneng sosiāl sferāsynā qagylyshly problemālār bujynchā eshla'u'ga' ha'm fiziqa–matematika fa'nna're bujynchā ma'sa'la'la'rne tiksheru'ga' bāgyshlāngān. Uzgān jyl na'tica'la're bujynchā 17 isemle stipendia' tāpshyryldy, jugāry uqu jortlāryndā uquchy 420 student ha'm āspirānt bu'la'kla'nde.

Traditsija bujynchā eksperimentāl, teoretik fiziqadā, ha'm ānyng qushymtālāryndā qazānyshlārgā ireshka'n o'chen E.K. Zāvojskij isemenda'ge premija'ne ālu o'chen ja'sh gha'limna'r ha'm belgechla'r ārāsyndā konkurs u'tka'rela'. Studentlārnyng ko'nku'resh problemālāryn kha'l itu' māksātyndā sha'ha'rebezda' Jugāry uqu jortlāry ārāsyndā ing jakhshy student tulāj torāgy smotr-konkursy u'tka'rela'.

Ja'sh ha'm student gha'ila'la'rga' ja'rda'm itu' bujynchā to'p juna'leshla'rneng berse bulyp, ja'sh gha'ila'la'rga' torāk āludā bulyshlyk itu' Programmāsynyng gha'ma'lga' āshyryluy torā.

Ma'da'nia't
Qazān sha'ha'reneng ma'da'nia't tormyshy u'zenda' boryngy traditsija'la'rne ha'm sha'ha'rda' u'tka'relga'n ba'jra'mna'rneng ku'pto'rlelegen sāklāp kila'.

Ma'da'ni kha'zina'la'rga' ha'm Qazān khālqynyng ma'da'ni bājlyklārynā keru' mo'mkinlegen ārttyru o'chen tijeshle shārtlār tudyru, Respublikabyzdā ja'sha'u'che khālyklārnyng ma'da'ni mirāsyn sāklāu ha'm ānnān fājdālānu, sha'ha'rebez ma'da'nia'teneng kadrlār bela'n bulgān potensiālyn sāklāp qalu ha'm ārttyru, ma'da'nia't tārmāgynyng bu'genge burychlāry bulyp torālār.

S.Sa'jda'shev isemenda'ge Zur Kontsertlār zāly, ĢQazānģ Milli ma'da'ni u'za'ge, G.Tuqaj isemnda'ge Tātār da'wla't filārmonija'se sha'ha'r khālqynā ha'm kilga'n qunāklārgā qyzykly programmālār ta'qdim ita'.

Qazāndā Tātārstān Respublikasy Milli kitāpkhāna'se, N.I.Lobāchevskij isemenda'ge Qazān da'wla't universitety fa'nni kitāpkhāna'se, 3 respublika kitāpkhāna'se, zurlār ha'm bālālār o'chen 2 sha'ha'r kitāpkhāna' chelta're kebek zur kitāpkhāna'la'r eshla'p kila'. Sha'ha'rebezda' 7 teātr bār, shulārnyng 3 na' akademiija da'ra'ca'se birelde. Bolār: G.Qamāl isemenda'ge tātār da'wla't akademiija teātry, M.Ca'lil isemenda'ge tātār da'wla't operā ha'm bālet akademiija teātry ha'm V.I.Kachalov isemenda'ge Qazān akademiija rus Zur drāmā teātry.

Tātārstān bāshqalāsyndā F.I.Shāljapin isemenda'ge XXIII Khālyqarā operā festivale, R.Nuriev isemenda'ge XVIII Khālyqarā klāssik bālet festivale, ĢEvropā-Āzija -2004ģ VI Khālyqarā zāmānchā muzyka festivale, ĢĀltyn bitlekģ teātr festivale, ĢRossia'neng ja'sh akademiija'la'reģ sa'ngha't festivale ha'm ĢDzhāzovāja qapel-2004ģ respublika festivale u'tka'relde.

Sha'ha'rda' 28 klub urezhdenija'se bār, 15 kinoteātr ha'm kinozāl, Qazān zoobotanikā bākchāsy, Qazān sha'ha'reneng u'za'k jal itu' ha'm ma'da'nia't parky, Rus folklory u'za'ge, Konstantin Vāsilevnyng kartinālār galereja'se, Qazān da'wla't sirky, ĢPirāmidāģ ma'da'ni-ku'ngel āchu kompleksy, Ākvāpark.

Sport. Fizik kul'tura
Kha'zerge waqyttā sha'ha'rebezneng dānlykly sport traditsija'la'ren sportnyng tuply ujyn to'rla're komandalāry da'wam ittera'. Qazāndā ujyn to'rla're bujynchā Rossia' chempionātlāryndā ha'm berenchelekla'rda' qatnāshqan 15 māsterlār komandasy bār. Olimpiādā ujynnārynā kertelga'n chira'm khokkee ujyny bujynchā ikenche jyl ra'tta'n Rossia' chempiony bulyp Qazānnyng Dināmo komandasy qaldy.

Rossia' chempionātynyng ko'mesh medal'la'ren Uniks bāsketbol komandasy ha'm regbi ujyny bujynchā Strelā komandasy jawlādy. “Dināmo-Tāttrānsgaz” volejbol komandasy Rossia' chempionātyndā 3 uryngā chykty.

Kha'zerge waqyttā Qazāndā bālālār ha'm ja'shu'smerla'r o'chen 44 sport ma'kta'be bār, bireda' 38 sport to're bujynchā 29,6 meng bālā sho'gylla'na'. Bu bārlyk ma'kta'p uquchylārynyng 22,3% diga'n su'z.

Sa'lāma'tlek sāklāu
Qazān khālqynyng sa'lāma'tlegen sāklāu o'chen 120 da'walāu-profilāktik uchrezhdenija'senda' 15 meng keshe khezma't ku'rsa'ta'. Sha'ha'rda' onkologija, ftiziātrija, nārkologija, kardiologija, endokrinologija, pediātrija ha'm bāshqa klinikālār, qan sālu ha'm āshygych ja'rda'm ku'rsa'tu' stānsija'la're kebek mākhsuslāshqan uchrezhdenia'la'r chelta're nyk u'ska'n. Qazāndā to'ba'qarā klinik-diagnostikā u'za'ge āchyldy. Qazānnyng fa'nni-tiksherenu' institutlāry klinik meditsinā o'lka'senda' āldyngy sāftā bārā. Kardio- ha'm nejrokhirurgija, oftal'mologija, onkologija, endokhirurgija o'lka'senda' āldyngy metodikalār qullānylā. Qazān da'wla't meditsinā universitety, Qazān meditsinā akademiija'se, meditsinā kolledzhy sa'lāma'tlek sāklāu uchrezhdenia'la'ren jugāry kvalifikatsija'la'nga'n kadrlār bela'n ha'rdāim ta'emin itep torā.

Māssāku'la'm ma'ghlu'ma't chārālāry
Qazāndā 5 televizion kompanija u'z programmālāry bela'n efirgā chygā, 14 rādiostānsija eshli. Sha'ha'rda' 150 da'n ārtyk gazet ha'm zhurnāl terka'lga'n, 20 na'shria't ha'm 8 press-u'za'k khezma't ku'rsa'ta'.